Darba laiks:
10:00 – 18:00
Pirms piecdesmit gadiem Piebalgā aizsākās tradīcija, kas ar laiku kļuva par vienu no spilgtākajiem notikumiem Latvijas mūzikas dzīvē – Imantdienas. To sākums meklējams Emīla Dārziņa memoriālajā muzejā „Jāņaskola”, vietā, kur mūzika un cilvēku satikšanās jau tolaik bija neatņemama vasaras sastāvdaļa. 1975.gadā, atzīmējot Emīla Dārziņa simtgadi, Jāņaskolā notika plaši mūzikas svētki. Kuplais apmeklētāju pulks rosināja muzeja…
Tas ir stāsts par muižnieku untumiem, latviešu zemnieku asprātību un valodas dabisko evolūciju. Kad 19. gadsimta sākumā Vidzemes zemniekiem sāka dot uzvārdus, Piebalgas muižā ieradās arī divi kaimiņi – Mādaru māju saimnieki. Tolaik vienkāršajiem cilvēkiem pašiem izvēlēties uzvārdu bija liels izaicinājums. Reti kuram bija gatava ideja, tādēļ parasti nācās pieņemt to, ko muižkungs ekspromtā izdomāja. …
↑ PMA Orisare Aforismu krajums Lai gan Reinis Kaudzīte darbojās kā pedagogs, skolotāja darbs nekļuva par viņa dzīves galveno aicinājumu. Viņa personības un mūža saturu daudz spilgtāk piepildīja žurnālistika, rakstniecība, filozofija un aktīva sabiedriskā darbība. Kā žurnālists Reinis Kaudzīte sevi apliecināja kā spēcīgu publicistu, atšķiroties no sava brāļa Matīsa, kurš bija sava laika ietekmīgākais literatūrkritiķis.…
Ir zināms, ka Matīss Kaudzīte bija aizrautīgs dārza kopējs. Savas dzīves laikā viņš „Kalna Kaibēnus” no vientulīgas, visiem vējiem pakļautas sētas kalna galā pārvērta zaļā oāzē. Desmitiem ābeļu, ogulāju, Latvijas un svešzemju koku un košumkrūmu, īpaši izkoptais Atmiņu stūrītis. „Kalna Kaibēnu” vīns tuviem un tāliem ciemiņiem, bet skaistākie āboli skolasbērniem Ziemassvētkos. Par to visu stāsta gan Matīsa Kaudzītes rūpīgi…
Kārļa Skalbes izsapņotajai vasaras mājai “Saulrieti” šajā vasarā paliem 100 gadi. Tā ir māja, kur latviešu Pasaku ķēniņš ar ģimeni pavadījis 18 neaizmirstamas un skaistas vasaras (1926- 1944). Tā ir māja, kuras ideja dzimst paša dzejnieka sapņos un tāda, kādu mēs to šodien redzam, tāda tā bija arī dzejnieka dzīves laikā. Ar lieliem logiem uz ritumu pamali, ar varenu…
Piebalgas muzeju apvienības „Orisāre” „Kalna Kaibēnu” muzeja kolekcijā, daudzu dokumentu vidū glabājas izbalējusi, 2 nagliņu vai piespraužu caurdurta zīmīte. Vācu valodā uz zīmītes vienas puses tiek lūgts saudzēt muzeju un apakšā kāda vācu karaspēka komandiera paraksts, bet otrā pusē teksts krievu valodā liecina, ka ieeja šajā muzejā aizliegta un apakšā kāda krievu karaspēka komandiera paraksts. Šī zīmīte…
Ir 20.gs.sākums. “Kalna Kaibēnos”, savās mājās, kas agrāk bija arī paša vadīta skola, joprojām dzīvo vecais skolotājs Matīss Kaudzīte un viņa sieva Līze (dzimusi Rātmindere). Māja ir plaša un istabu tajā daudz. Kādā aukstā ziemas dienā, kad ārā tāpat nekas nav darāms, Matīss pārcilā dažādas no tāliem ceļojumiem atvestas lietas. Pārskata dzimšanas dienu dāvanas, ko kādreiz saņēmis. Nopēta visādas…
§ Garais Hermanis: aizsardzības tornis un cietums Par Garo Hermani sauktais aizsardzības tornis galvenās pils dienvidu stūrī tiek vērtēts kā izcilākais viduslaiku militārās arhitektūras meistardarbs Latvijā. Tas būvēts 15. gadsimtā, bet ap 1538. gadu piedzīvojis vērienīgas pārbūves. § Ekspozīcija “Dzīve uz pulvermucas” Torņa četros virszemes stāvos iekārtotā multimediālā ekspozīcija “Dzīve uz pulvermucas” ar mūsdienu tehnoloģiju…
2020. gadā Cēsu pils dienvidu tornī uz kāda akmens nejauši tika pamanīts pirms vairākiem gadsimtiem ieskrāpēts uzraksts. Šis ir senākais un kultūrvēsturiskā ziņā nozīmīgākais akmens virsmā iegrieztais vēstījums, kas saglabājies Cēsu pilī. Latīņu un viduslejasvācu valodā rakstīto tekstu līdz šim izdevies atšifrēt tikai daļēji. Ieskrāpējuma centrālajā daļā attēlots ģerboņa vairogs. Tam apkārt iegriezti iniciāļi WKVA,…
Vairākas ar Cēsu pili vēsturiski saistītas personības ieņēmušas nozīmīgu vietu Latvijas viduslaiku un agro jauno laiku vēsturē. Kopš 15. gadsimta nogales Cēsu pils kalpoja par vairāku Vācu ordeņa Livonijas zemes mestru galveno mītni – vietu, kur ordeņa augstākais pavēlnieks pavadīja lielāko gada daļu, pieņēma ārvalstu sūtņus, pulcināja savus padomniekus un kapitula sanāksmēs tikās ar ordeņa…