Klīga ”Stampācija”

Klīga ir eksperimentāla latviešu laikmetīgās mākslas mākslinieku grupa, kuras darbs nav vērsts uz tradicionālu gatavu mākslas objektu radīšanu, bet gan uz procesiem, situācijām un kopīgiem „atgadījumiem”. Par mākslinieku grupu – Būtība: Mākslas darbs šīs grupas izpratnē ir pats notikums, rīcība vai telpas un laika transformācija, nevis taustāms priekšmets. Projekti: Grupa ir rīkojusi neparastas akcijas un…

Līva Rutmane ”Neinteresētības kaudzes”

(dz. 1984. gadā, Rīgā) ir latviešu vizuālā māksliniece, kuras darbībā apvienojas liela mēroga zīmējumi, mazi plastmasas un tekstila objekti, kā arī daži performatīvi mākslas darbi, viņa ir viena no “Klīgas” dalībniecēm. Viņa ir absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas mākslas nodaļu un turpina strādāt zīmējot, veidojot objektus un izdodot grāmatas. Rutmane ir rīkojusi personālizstādes un grupu…

Izstāde “Bēglis”

Izstāde “Bēglis” vēsta par rakstnieka Kārļa Skalbes un viņa ģimenes bēgļu gaitām, 1944. gada vasaras izskaņā pametot dzimteni, lai glābtos no padomju reokupācijas. Līdz ar Skapju ģimenes stāstu, izstāde atklāj vienu no traģiskākajām latviešu tautas vēstures pieredzēm – piespiedu došanos prom no dzimtajām mājām, bēgot no totalitārā un autoritārā Staļina režīma.1944. gada 16. augustā Kārļa Skalbes…

Pamatekspozīcija Kārļa Skalbes memoriālais muzejs “Saulrieti”

Pamatekspozīcijas centrālā telpa ir Goda istaba ar griestiem divu stāvu augstumā. Pie sienām izvietotās fotogrāfijas ataino Skalbju ģimenes ikdienu, sadzīves notikumus un apkārtējo vidi laikā, kad “Saulrieti” bija viņu vasaras mājas. Telpā atrodas lielais saimes galds ar soliem, kas simbolizē ģimenes un viesu kopā sanākšanas vietu.Īpašu interesi raisa “Debesu gulta”, kas izbūvēta mazdēlam Andrejam, kā…

Imantdienas – no Jāņaskolas līdz piecdesmitgadei

Pirms piecdesmit gadiem Piebalgā aizsākās tradīcija, kas ar laiku kļuva par vienu no spilgtākajiem notikumiem Latvijas mūzikas dzīvē – Imantdienas. To sākums meklējams Emīla Dārziņa memoriālajā muzejā „Jāņaskola”, vietā, kur mūzika un cilvēku satikšanās jau tolaik bija neatņemama vasaras sastāvdaļa. 1975.gadā, atzīmējot Emīla Dārziņa simtgadi, Jāņaskolā notika plaši mūzikas svētki. Kuplais apmeklētāju pulks rosināja muzeja…

Ekspozīcija “Imantdienām 50. Atgriešanās sākumā.”

2026.gada 5.jūlijā Jāņaskola atkal kļuva par vietu, kur satikās Imanta Kalniņa mūzika, cilvēki un atmiņas. Piecdesmit gadus pēc pirmās ieceres tika izstaigāts Imantdienu ceļš no Jāņaskolas līdz mūsdienām. Šī bija ne tikai jubileja. Tā bija atgriešanās pie sākuma – pie vietas, kur reiz radās ideja, kas kļuva par tradīciju. Pie cilvēkiem, kuri šo tradīciju aizsāka.…

Ekspozīcija “Emīls aug”

Gleznu izstāde “Emīls aug” tapusi Dārtas Damrozes, Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolas audzēknes, diplomdarba izstrādes ietvaros. Dārtai padodas gan zīmēt, gan gleznot, tāpēc piedāvājums uzgleznot Emīla Dārziņa bērnību pēc atmiņu stāstiem viņu ļoti uzrunāja. Dārtas gleznošanas stils ir tumšām, sulīgām krāsām piesātināts, bet viņas pārliecinātie, brīvie otas triepieni darbus padara vieglus, ar katrā darbā saskatāmu…

Pamatekspozīcija “Jāņaskola”

Ēdamistaba Vēsturiskajā skolas ēdamistabā iespējams iepazīt Jāņaskolas vēsturi. Ekspozīcija stāsta par tautskolu „Lejas Jānēnos” un tās vadītāju Andžu Dārziņu, kurš 1871. gadā kļūst par jaunuzceltās Jāņaskolas pirmo skolotāju. Īpaša vieta ekspozīcijā veltīta Emīlam Budulam, kurš no 1907. līdz 1950. gadam strādāja par Jāņaskolas pārzini. Viņa rūpīgi savāktie materiāli ļauj ielūkoties tā laika skolēnu ikdienā un…

Kā brāļi Kaudzītes un Saulītes tika pie saviem uzvārdiem?

Tas ir stāsts par muižnieku untumiem, latviešu zemnieku asprātību un valodas dabisko evolūciju. Kad 19. gadsimta sākumā Vidzemes zemniekiem sāka dot uzvārdus, Piebalgas muižā ieradās arī divi kaimiņi – Mādaru māju saimnieki. Tolaik vienkāršajiem cilvēkiem pašiem izvēlēties uzvārdu bija liels izaicinājums. Reti kuram bija gatava ideja, tādēļ parasti nācās pieņemt to, ko muižkungs ekspromtā izdomāja. …

Reinis Kaudzīte: publicists, domātājs un aforismu meistars

↑ PMA Orisare Aforismu krajums Lai gan Reinis Kaudzīte darbojās kā pedagogs, skolotāja darbs nekļuva par viņa dzīves galveno aicinājumu. Viņa personības un mūža saturu daudz spilgtāk piepildīja žurnālistika, rakstniecība, filozofija un aktīva sabiedriskā darbība. Kā žurnālists Reinis Kaudzīte sevi apliecināja kā spēcīgu publicistu, atšķiroties no sava brāļa Matīsa, kurš bija sava laika ietekmīgākais literatūrkritiķis.…