Ekspozīcija "Imantdienām 50. Atgriešanās sākumā."

Ekspozīcija “Imantdienām 50. Atgriešanās sākumā.”

2026.gada 5.jūlijā Jāņaskola atkal kļuva par vietu, kur satikās Imanta Kalniņa mūzika, cilvēki un atmiņas. Piecdesmit gadus pēc pirmās ieceres tika izstaigāts Imantdienu ceļš no Jāņaskolas līdz mūsdienām.

Šī bija ne tikai jubileja. Tā bija atgriešanās pie sākuma – pie vietas, kur reiz radās ideja, kas kļuva par tradīciju. Pie cilvēkiem, kuri šo tradīciju aizsāka. Pie dziesmām, kas piecdesmit gadu laikā kļuvušas par vairāku paaudžu dzīves daļu.

Un, kā jau dažkārt Imantdienās, arī šoreiz neiztika bez lietus. Lietus lija, zeme kļuva dubļaina, taču klausītāji palika. Dziesmas skanēja, cilvēki dziedāja līdzi un Jāņaskolā atkal bija tā īpašā sajūta – mēs esam kopā.

Varbūt tieši tajā arī slēpjas Imantdienu lielākais spēks. Ne jau konkrētā estrādē vai vietā, bet cilvēkos, kuri gadu no gada atgriežas pie šīs mūzikas. Jo Imantdienas nav tikai koncerts. Tās ir tradīcija, atmiņa un satikšanās

Piecdesmit gadi ir ilgs laiks. Bet Imantdienu stāsts vēl nav beidzies. Tas turpinās katru reizi, kad skan Imanta Kalniņa dziesma un kāds cilvēks to dzied līdzi.

No 5.jūlija Emīla Dārziņa memoriālajā muzejā „Jāņaskola” apskatāma izstāde “Imantdienām 50 – atgriešanās sākumā”, kas stāsta par Imantdienu piecdesmit gadu ceļu – no to aizsākuma 1976.gadā līdz mūsdienām.