Reinis Kaudzīte: publicists, domātājs un aforismu meistars

↑

PMA Orisare Aforismu krajums

Lai gan Reinis Kaudzīte darbojās kā pedagogs, skolotāja darbs nekļuva par viņa dzīves galveno aicinājumu. Viņa personības un mūža saturu daudz spilgtāk piepildīja žurnālistika, rakstniecība, filozofija un aktīva sabiedriskā darbība.

Kā žurnālists Reinis Kaudzīte sevi apliecināja kā spēcīgu publicistu, atšķiroties no sava brāļa Matīsa, kurš bija sava laika ietekmīgākais literatūrkritiķis. Reinis savus rakstus visbiežāk publicēja izdevumos “Balss” un “Baltijas Vēstnesis”, parakstoties ar pseidonīmu R. Vidzemnieks. Savos darbos viņš analizēja tēmas, kas bija tuvas ikvienam lauku sabiedriskajam darbiniekam: skolu dzīvi, pašpārvaldes un agrārlietas, nacionālo jautājumu, kā arī ārvalstu politiku. Viņa publicistikai tuvi bija arī ceļojumu apraksti. Tāpat Reinis sarakstīja vairākas tolaik ļoti populāras un plaši izplatītas mācību grāmatas tautas skolām par ģeogrāfiju, baznīcas vēsturi un reliģiju.

Īpaši interesanta bija Reiņa darbība filozofijā. Viņa lielāka apjoma esejām (piemēram, “Sievišķais cilvēks” un “Reibinošie dzērieni”) šodien ir vairāk vēsturiska nozīme. Dziļākām filozofiskām studijām toreiz trūka literatūras latviešu valodā, savukārt krievu un vācu valodu viņš pārvaldīja vāji. Grūtības ar krievu valodu rusifikācijas periodā pat lika viņam pamest skolotāja darbu. Zīmīgi, ka vācu valodu viņš apguva pašmācībā jau pusmūžā, spējot vācu grāmatas uzreiz lasīt latviski, lai gan pats neprata izrunāt pat vienu pilnīgu teikumu vāciski.

Tomēr savā laikā un arī šodien Reinis ir nepārspēts aforisma un mazās filozofiskās prozas meistars. Apvienojot grāmatās gūtās atziņas ar personīgajiem dzīves vērojumiem, viņš radīja ap 830 trāpīgu sentenču un aforismu. Sākotnēji tie bija izkaisīti presē, bet 1898. gadā tika apkopoti brāļu rakstu krājuma “Vija” IV burtnīcā, kas kļuva par pamatu visiem vēlākiem izdevumiem.

Brāļiem Kaudzītēm jau kopš “Mērnieku laiku” rakstīšanas bija raksturīgs ārkārtīgi nopietns un pedantisks darbs ar saviem tekstiem — to nemitīga labošana un papildināšana, kas laikabiedros pat izraisīja savādu neizpratni. Reiņa Kaudzītes dzīves redzējumu lieliski raksturo viena no viņa sentencēm: “Ir lieli darbi darīti, bet nepietrūks lielu darbu ko darīt tikpat, jo daba un zinības ir savā lielumā neizsmeļamas.”