Matīsa Kaudzītes pēdējā gaita

↑

PMA Orisare krajums, Goda sardze Vecpiebalgas baznica 1926

1926. gada novembrī Vecpiebalga tērpās dziļās sērās, lai pēdējā gaitā izvadītu tautas darbinieku, rakstnieku un skolotāju Kaudzītes Matīsu.

Piektdienā, 19. novembrī, sirmā rakstnieka šķirstu no “Kalna Kaibēnu” mājām izvadīja viņa satriektā dzīvesbiedre. Zīmīgi, ka tieši pirms 33 gadiem – tajā pašā 19. novembrī – viņš savu sievu šajās mājās bija ienesis kā līgavu. Izvadīšanas runu teica Jaunpiebalgas mācītājs Ozols. Pie šķirsta dega tās pašas sveces, kuras Matīss bija nopūtis sava brāļa Reiņa bērēs, lai atkal aizdedzinātu savā atvadu dienā.

Ceļā uz baznīcu bēru procesiju sagaidīja divi goda vārti – pie Ogrēnu skolas no viņa atvadījās skolēni, bet pie Mūrniekiem – Krājaizdevu kases un Pārtikas biedrības darbinieki. Vakarā procesija sasniedza Vecpiebalgas baznīcu, kur altāra priekšā klusā svecīšu gaismā Vecpiebalgas mācītājs Trūcis noturēja aizlūgšanu. Pa nakti pie šķirsta goda sardzē palika Piebalgas darbinieki.

Sestdien, 20. novembrī, baznīca bija ļaužu pārpildīta. Dievkalpojumā mācītājs Ozols sirsnīgos vārdos cildināja Matīsa nopelnus tautas atmodā, salīdzinot viņu ar strautu, kas pirmais lauzis ledu. Goda sardzē stāvēja rakstnieki un skolotāji, bet Piebalgas kori izpildīja sēru dziesmas.

Pēc tam gājiens devās uz “Vidus” kapiem. Pie Labdarības biedrības nama bija celti skuju goda vārti, godinot nama cēlāju un bijušo priekšnieku. Kapsētā sapulcējās milzīgs ļaužu pulks. Matīsu guldīja kapu kalna augstākajā vietā, blakus brālim Reinim.

Pēc iesvētīšanas sekoja daudzas atvadu runas. Valdības vārdā runāja skolu Virsvaldes direktors R. Liepiņš, salīdzinot Matīsu ar stipru ozolu. Viņš paziņoja, ka valdība sedz bēru izdevumus un nākotnē pārveidos “Kalna Kaibēnus” par nacionālu svētnīcu. Skolotāju un biedrību pārstāvji cildināja aizgājēju kā izcilu pedagogu, dārznieku un tautas apziņas modinātāju. Kapa kopiņu pilnībā noklāja brūklenāju un skuju vainagu kalns.

↑

PMA Orisare krajums Goda varti M.Kaudzite 1926

Vakarā Labdarības biedrības zālē, kurā atradās nelaiķa portrets (ģīmetne) un valdīja bēru noskaņa, Kaudzītes kundze Līze sniedza mielastu aptuveni 200 viesiem. Godinot Matīsa gaišo piemiņu, klātesošie kājās stāvot nodziedāja viņa mīļotās dziesmas.