Piecus gadsimtus sens grafiti

2020. gadā Cēsu pils dienvidu tornī uz kāda akmens nejauši tika pamanīts pirms vairākiem gadsimtiem ieskrāpēts uzraksts. Šis ir senākais un kultūrvēsturiskā ziņā nozīmīgākais akmens virsmā iegrieztais vēstījums, kas saglabājies Cēsu pilī. Latīņu un viduslejasvācu valodā rakstīto tekstu līdz šim izdevies atšifrēt tikai daļēji.

Ieskrāpējuma centrālajā daļā attēlots ģerboņa vairogs. Tam apkārt iegriezti iniciāļi WKVA, kas lasāmi arī akmens vidusdaļā. Ģerboņa vairoga centrā izveidota īpašuma jeb māju zīme [house mark]. Viduslaikos pilsētu namnieki šādas rūnām līdzīgas zīmes lietoja kā sava veida ģerboņus. Ar māju zīmi īpašnieks marķēja savas vērtīgās mantas un to lietota arī kā parakstu un zīmogu. Dekoratīvā vairodziņa forma raksturīga 16. gadsimtam.

Akmenī iegrieztais vēstījums

Ieskrāpējuma centrālajā daļā attēlots ģerboņa vairogs. Tam apkārt iegriezti iniciāļi WKVA, kas lasāmi arī akmens vidusdaļā. Ģerboņa vairoga centrā izveidota īpašuma jeb māju zīme. Viduslaikos pilsētu namnieki šādas rūnām līdzīgas zīmes lietoja kā sava veida ģerboņus. Ar māju zīmi īpašnieks marķēja savas vērtīgās mantas un to lietota arī kā parakstu un zīmogu. Dekoratīvā vairodziņa forma raksturīga 16. gadsimtam.

Līdzās ģerboņa vairogam uz akmens virsmas atklājās laika gaitā padzisušas, taču vēl samērā labi salasāms teksts. Latīņu valodā rakstītās rindas ir fragments no apustuļa Pāvila vēstules romiešiem: “Si Deus pro nobis, quis contra nos” jeb “Ja Dievs par mums, kas būs pret mums”.

Zem ģerboņa vairoga gotiskajā šriftā ieskrāpēta divrinde viduslejasvācu valodā. No tās samērā droši izlasāms pirmās rindas pēdējais vārds (“epeninge” – atvēršana) un otrā rinda (“steith in goth” – palikt Dievā).

”Latīņu valodā rakstītās rindas ir fragments no apustuļa Pāvila vēstules romiešiem: “Si Deus pro nobis, quis contra nos” jeb “Ja Dievs par mums, kas būs pret mums”.”

Skaidrojuma meklējumi

Šobrīd tikai īpašā apgaismojumā saskatāmais teksts tā tapšanas laikā bijis krietni uzkrītošāks. Akmeni, uz kura veidoti iegriezumi, tāpat kā pārējās torņa iekšsienas, savulaik klāja kaļķu balsinājums. Kontrasts starp balto apdares virsmu un iegriezuma līnijās atsegto akmeni bijis pietiekami liels, lai uzrakstus varētu viegli izlasīt pat torņa telpās valdošajā pustumsā.

Gravējuma tehniskais izpildījums un dziļums norāda, ka dolomīta akmens virsmā ieskrāpējumi veidoti ar smailu dzelzs rīku. Uzraksta autors, šķiet, izmantojis nazi, pārlieku nesatraukdamies, ka cietais akmens notrulinās tā duramo galu.

Pagaidām zināms precīzs iegriezuma datējums. Ģerboņa forma vedina domāt, ka tas varētu būt tapis 16. gadsimta otrajā ceturksni. Arī rindas no apustuļa Pāvila vēstules nereti izmantotas tieši reformācijas laikmetā. Taču nav izslēdzams, ka iegriezumi attiecināmi uz 16. gadsimta otro pusi, iespējams, Cēsu pils 1577. gada aplenkuma laiku.