Cēsu muzeja krājums

Informācija par pieteikšanos darbam ar muzeja krājuma priekšmetiem

Gaujas iela 6, Cēsis | E-pasts: [email protected] | Tālr.: +371 64122602

→ Kristīne Gertnere-Celma, krājuma speciāliste-arhivāre

→ Antija Erdmane-Hermane, direktores vietniece krājuma un pētniecības darbā, galvenā krājuma glabātāja.

Epasts: [email protected] | Tālr.: +371 26132598

Muzeja krājuma glabātavas darba laiks*

Katru dienu no plkst. 10.00 līdz 17.00.
Brīvdiena – sestdiena, svētdiena

*Cēsu muzeja krātuve bez maksas ir atvērta apmeklētājiem pētniecības nolūkos, aizpildot iesniegumu.

§

Cēsu novada pašvaldības iestādes “Cēsu muzejs” krājums ir nozīmīga Cēsu pilsētas un novada kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, kas tiek izmantota pētniecībā, izstāžu un ekspozīciju veidošanā, izglītojošajā darbā, kā arī kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā. Tas ir liecību kopums par pilsētas un novada vēsturi no senākajiem laikiem līdz mūsdienām. Krājumā glabātie priekšmeti, dokumenti un vizuālie materiāli ļauj izzināt gan nozīmīgus vēstures notikumus, gan ikdienas dzīves detaļas, kas veido Cēsu vietējās identitātes pamatu un palīdz izprast novada attīstību dažādos laikmetos.

Uz 2025. gada 31. decembri muzeja kopējais krājuma vienību skaits ir 203 564 vienības, ko veido Cēsu muzejs, Piebalgas muzeju apvienība “Orisāre” un Eduarda Veidenbauma muzejs. Kopējais digitalizēto krājuma priekšmetu skaits uz 2025. gadu bija 10469. Cēsu muzeja krājums ar 174766 vienībām pašlaik tiek glabāts sešās adresēs Cēsu pilsētas un novada teritorijā: Gaujas ielā 6, Pils laukumā 3, Pils laukumā 1, Jāņa Poruka ielā 8 (divās glabātuvēs), Gaujas ielā 8/10 Cēsīs un “Ausmās”, Drabešu pagastā, Cēsu novadā.

Fotogrāfiju kolekcija ir apjomīgākā krājuma daļa, ko sastāda 43 920 vienības jeb 28,20% no kopējā krājuma. Ne mazāk nozīmīga ir dokumentu kolekcija – 35 754 vienības jeb 22,95% no krājuma. Rokrakstu, sīkiespieddarbu, karšu un citu materiālu kolekciju veido 29 453 vienības jeb 18,91%. Savukārt fotonegatīvu kolekciju sastāda 16 391 vienība jeb 10,52%. Mazāku krājuma daļu aizņem lietiskie priekšmeti/piemiņas lietas, grāmatas, arheoloģija, numismātika, periodika, māksla, tekstilijas, kā arī audio un video materiāli.

§

Krājumā glabājas plaša arheoloģisko priekšmetu kolekcija novada senvēstures pētniecībai. Viduslaiku monētu depozīti, greznas bruņas, ikdienā un sadzīvē lietotie priekšmeti veido vienu no unikālākajām – Cēsu viduslaiku pils „dārgumu” kolekcijām, kura komplektēta viduslaiku pils arheoloģiskās pētniecības rezultātā.

Muzeja lepnums – Latvijas sarkanbaltsarkanā karoga vēstures materiālu kolekcija, plašākā Latvijā, kura ļauj detalizēti izsekot nacionālā karoga tapšanas gaitai. Kolekcijas veidošana, kas veltīta Latvijas nacionālā karoga vēsturei, Cēsu muzejā aizsākās jau pirms Otrā pasaules kara. Padomju okupācijas laikā lielākā daļa karoga vēstures materiālu bija jāiznīcina. Lai gan daudzi nozīmīgi materiāli gājuši bojā, tomēr Cēsu muzejs atjaunojis karoga vēstures kolekciju un papildinājis to ar jauniem priekšmetiem un dokumentiem.

↑

Voltera Štriha depozīts.
Uz sudraba ķēžu jostas ar gravējumu

Wolter Strick, 16. gs.

↑

Pirmais zināmais sarkanbaltsarkanais nacionālais karogs, izšūts 1916. gadā.