Cēsu pils 1577. gada traģēdija
Triju gadsimtu garumā karadarbības neskartā Cēsu pils 1577. gadā piedzīvoja plašu aplenkumu, kura laikā vairāki simti pilī glābiņu meklējušo livoniešu, nevēlēdamies krist krievu karaspēka gūstā, paši uzspridzinājās ar šaujampulveri. Šī Livonijas kara laika epizode vēstures annālēs atspoguļota kā asinis stindzinošs notikums, kas šokēja un līdz sirds dziļumiem satrieca tūkstošiem laikabiedru ne vien Livonijā, bet arī citviet Eiropā.
§
Aplenkums un uzspridzināšanās
| ”Tas bija skumjāk par skumju, kā labie ļaudis metās ceļos telpā, zem kuras bija novietots šaujampulveris. Vīri un sievas sadevās rokās, bērni sapulcējās ap saviem vecākiem, zīdāmie bērniņi vēl bija pie mātes krūts. Šaujampulveris tika aizdedzināts, un visi uzspridzinājās…” |
§
Traģēdijas atskaņas un upuru piemiņa
Cēsu pils aplenkumu un tā laikā notikušos uzspridzināšanos 16. gadsimta pēdējā ceturksnī aprakstīja ziņu lapās, hronikās, atskaitēs, vēstulēs un dienasgrāmatās. Lai arī bieži vien neprecīzi un pretrunīgi, šie apraksti eiropiešiem kalpoja kā skaidrs apliecinājums Krievijas caristes agresīvajai un konfrontējošajai ārpolitikai.
Mūsdienās Cēsu pilī notikusī uzspridzināšanās tiek vērtēta kā viena no lielākajām masu pašnāvībām Eiropas agro jauno laiku vēsturē.
↑
2021. gadā, godinot pirms 444 gadiem pilī notikušās traģēdijas upuru piemiņu, Cēsu pilī uzstādīta pēc mākslinieka Andra Brežes meta izgatavota metāla stēla.
Foto: Alens Opoļskis
§
Arheoloģiskās liecības
Vairāku traģēdijā bojāgājušo mirstīgās atliekas atsegtas 1974. gadā, veicot eksplozijā aizgruvušo rietumu korpusa pagrabtelpu arheoloģisko izpēti. Pie bojāgājušajiem atrastajām senlietām ir ārkārtīgi liela kultūrvēsturiskā un emocionālā vērtība, un tās nešaubīgi ierindojamas Latvijas nozīmīgāko arheoloģisko atradumu klāstā.
Cēsu Jaunās pils torņa pagrabtelpā iekārtotā ekspozīcija veltīta traģiskajiem notikumiem pilī Livonijas kara laikā. Ar unikālām senlietām un notikumu laikabiedru sniegtu aprakstu fragmentiem ekspozīcijā vēstīts par traģēdijā bojāgājušajiem cilvēkiem un eksplozijā sagruvušo pils rietumu korpusu. Telpā eksponēta 1577. gada aplenkuma laikā mirušas livonietes sejas skulpturāla rekonstrukcija, ko veidojis britu tiesu medicīnas mākslinieks Ričards Nīvs.
↑
Cēsu muzeja ekspozīcijā aplūkojama sprādzienā bojāgājušās sievietes sejas skulpturāla rekonstrukcija un rietumu korpusa izpētes laikā atrastie unikālie priekšmeti
Foto: Gatis Indrēvics
§
Aktieris Ģirts Krūmiņš lasa 16. gadsimta hronikas
Fragments no Salomona Heninga “Livonijas un Kurzemes hronikas” (1588. g.)
Fragments no Salomona Heninga “Livonijas un Kurzemes hronikas” (1588. g.)
Fragments no Baltazara Rusova “Livonijas provinces hronikas” (1584. g.)
Fragments no Johana Rennera “Livonijas hronikas” (1583. g.)
§
Leģendārā „Kalna Kaibēnu” zīmīte
Piebalgas muzeju apvienības „Orisāre” „Kalna Kaibēnu” muzeja kolekcijā, daudzu dokumentu vidū glabājas izbalējusi, 2 nagliņu vai piespraužu…
Piecus gadsimtus sens grafiti
2020. gadā Cēsu pils dienvidu tornī uz kāda akmens nejauši tika pamanīts pirms vairākiem gadsimtiem…
Kaibēnu vēstures mirkļi
Ir 20.gs.sākums. “Kalna Kaibēnos”, savās mājās, kas agrāk bija arī paša vadīta skola, joprojām dzīvo vecais skolotājs…
Reinis Kaudzīte: publicists, domātājs un aforismu meistars
↑ PMA Orisare Aforismu krajums Lai gan Reinis Kaudzīte darbojās kā pedagogs, skolotāja darbs nekļuva…
