Viduslaiku Livonijas slavenības Cēsu pilī

Vairākas ar Cēsu pili vēsturiski saistītas personības ieņēmušas nozīmīgu vietu Latvijas viduslaiku un agro jauno laiku vēsturē. Kopš 15. gadsimta nogales Cēsu pils kalpoja par vairāku Vācu ordeņa Livonijas zemes mestru galveno mītni – vietu, kur ordeņa augstākais pavēlnieks pavadīja lielāko gada daļu, pieņēma ārvalstu sūtņus, pulcināja savus padomniekus un kapitula sanāksmēs tikās ar ordeņa augstāko vadību. No pieciem mestriem, kuri Livoniju pārvaldīja no Cēsu pils, trīs – Johans Freitāgs fon Loringhofens, Volters fon Pletenbergs un Hermans fon Brigenejs – apbedīti Cēsu Svētā Jāņa baznīcas kora daļā altāra priekšā.

Volters fon Pletenbergs

No visiem Livonijas zemes mestriem vēsturiski nozīmīgākais bija Volters fon Pletenbergs – tālredzīgs politiķis un prasmīgs karavadonis, kurš spēja atjaunot un nostiprināt Livonijas prestižu attiecībās ar Maskavijas lielkņazisti. Uzvara kaujā pie Smoļinas ezera 1502. gadā nodrošināja Livonijai vairākus gadu desmitus ilgu pamieru ar Maskaviju, bet Pletenbergam – Livonijas glābēja un apvienotāja slavu Baltijas vēsturē.

Mestrs Pletenbergs Cēsu rezidencē pavadīja gada lielāko daļu, savukārt pārējo laiku uzturējās citās sava apgabala pilīs. Cēsu pilī pārlaidis ziemu un nosvinējis Lieldienas, amatpersonu un kalpotāju pavadībā viņš parasti devās uz Trikātu, Burtniekiem un Rūjienu, bet vasaras vidū – uz Valku vai Valmieru, kur notika ikgadējā Livonijas zemeskungu sanāksme jeb landtāgs. Vasaras otrajā pusē mestrs bija sastopams Tukuma pilī, bet rudenī jau devās atpakaļ uz Cēsīm, pa ceļam neilgi uzkavējoties Salaspils vai Ādažu pilī.

Mestra vidusmēra darba diena parasti sākās līdz ar saullēktu – vasarā jau ap pulksten pieciem viņš pieņēma sūtņus, tad devās uz pils kapelu, kur piedalījās rīta misē. Tam sekoja darbs kancelejā, ko ap pulksten divpadsmitiem pārtrauca kopā ar palīgiem ieturēta maltīte.

↑

Voltera fon Pletenberga krūštēls Cēsu Sv. Jāņa baznīcā.

Foto: Gatis Indrēvics

Torņa pagrabā ieslodzītie

↑
Vēsturnieks Gundars Kalniņš dodas dienvidu torņa jeb Garā Hermaņa pagraba tumsībā.

Ar Cēsu pili saistīti arī dramatiski un traģiski notikumi. Garā Hermaņa tornī ierīkotajā cietumā tika ieslodzīti vairāki ievērojami Livonijas zemes mestra politiskie pretinieki. Par sadarbību ar ordenim naidīgo Prūsijas hercogu un mēģinājumiem mainīt valsts iekārtu Livonijā 1537. gadā Cēsu pilī tika ieslodzīts un līdz nāvei nomocīts muižnieks Dītrihs Butlars – viens no galvenajiem sazvērestības organizētājiem. Viņa līdzgaitnieks, ievērojamais literāts Burkards Valdiss Cēsu pilī gūstā pavadīja vismaz divus gadus, līdz 1540. gadā tika atbrīvots. Cēsu pils cietumā ieslodzītas arī augstas ordeņa amatpersonas – mestrs Johans Volthūzs fon Herse un landmaršals Johans Špors fon Hertens –, kuri šeit arī mira.

Livonijas karalis Cēsīs

Īpaši dramatiski Cēsu pils liktenis savijās ar vēsturē vienīgā Livonijas karaļa – dāņu prinča Magnusa – dzīvi. 1577. gada vasarā viņš par savu rezidenci izraudzījās bijušo mestru pili, un, kā rakstījis notikumu laikabiedrs Reinholds Heidenšteins, tieši Cēsīs Livonijas iedzīvotāji Magnusam “uzlika karaļa varas titulu un zīmes un zvērēja tam uzticību”. Tomēr daudzsološi iesākusies valdīšana bija īslaicīga – jau tā paša gada septembrī Krievijas cars Ivans IV Bargais pavēlēja Magnusu sagūstīt, ieslodzīt un atsavināt visus viņam piešķirtos īpašumus.

↑

Kļuvis par Livonijas karali, augstdzimušais dāņu princis Magnuss varēja lepoties ar ievērības cienīgu titulu: “No Dieva žēlastības Livonijas karalis, valdnieks igauņu un latviešu zemēs, Norvēģijas troņmantnieks, Šlēzvigas, Holšteinas, Stormarnes un Ditmares hercogs, Oldenburgas un Delmenhorstas grāfs.”

Wikimedia Commons