Dienvidu tornis

Garais Hermanis: aizsardzības tornis un cietums

Par Garo Hermani sauktais aizsardzības tornis galvenās pils dienvidu stūrī tiek vērtēts kā izcilākais viduslaiku militārās arhitektūras meistardarbs Latvijā. Tas būvēts 15. gadsimtā, bet ap 1538. gadu piedzīvojis vērienīgas pārbūves.

Ekspozīcija “Dzīve uz pulvermucas”

Torņa četros virszemes stāvos iekārtotā multimediālā ekspozīcija “Dzīve uz pulvermucas” ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību atklāj Garā Hermaņa vēsturiskās funkcijas. Tā vēsta par 500 gadus tālu pagātni, kad livoniešu dzīvi caurvija pastāvīga spriedze, ko radīja kara draudi un politisku satricinājumu priekšnojautas. Pirmā stāva telpā apmeklētāji var sekot līdzi pils pagrabā bijušajā cietuma telpā ieslodzītas personas ikdienai, bet projekciju sistēma ļauj aci pret aci sastapt vēsturiskās personas, kas kā gūstekņi pabijuši torņa pagrabā. Augšstāvos stāsts turpinās par torņa galveno funkciju – Cēsu pils un tās iedzīvotāju aizsardzību. Ceturtajā stāvā hologrāfiskās projekcijas vitrīnā apskatāmi ugunsieroču, munīcijas un citu arheoloģisko atradumu digitālas kopijas, savukārt trešajā stāvā ar projekciju palīdzību tiek vizualizētas pils aizsardzības spējas 16. gadsimtā. Otrajā stāvā video stāstos pils sardzes vīri iepazīstina ar savu arodu un stāsta par pienākumiem, kas saistīti ar pils aizsardzības nodrošināšanu.

↑

Divas arkatūras joslas, kas rotā Garā Hermaņa ārsienu, padara to par vizuāli skaistāko Cēsu pils torni.

Foto: Alens Opoļskis

Attēlu galerija ''Dzīve uz pulvermucas''

↑

Attēlu galerija ”Dzīve uz pulvermucas”

Foto: Alens Opoļskis

Šaujamlūkas un 500 gadus seni ieroču balsti

Torņa augšstāvos izvietotas gandrīz 30 šaujamlūkas, kas bija piemērotas šaušanai ar vidēja un maza kalibra ugunsieročiem. Caur tām nepieciešamības gadījumā varēja apšaudīt visu pirmās priekšpils teritoriju.

Pārsteidzošā kārtā vairākās torņa šaujamlūkās līdz mūsdienām saglabājušās koka brusas, uz kurām tēmēšanas laikā balstīts smagais ieroča stobrs; vienlaikus sienā iemūrētais balsts uztvēra šāviena radīto prettriecienu. Ar dendrohronoloģisko datēšanas metodi noskaidrots, ka koki balstu izgatavošanai cirsti ap 1538. gadu.

Cietums torņa pagrabā

Ar dienvidu torņa ārējo pievilcību skaudri kontrastē viena no tā agrākajām funkcijām. Kādā 1559. gadā Livonijas mestram adresētā ziņojumā norādīts, ka Garajā Hermanī atrodas “visstiprākais cietums”, no kura izbēgt nav cilvēka spēkos. Torņa pagrabā ierīkotajā cietumā bijuši ieslodzīti vairāki ievērojami Vācu ordeņa Livonijas zemes mestra politiskie pretinieki. Par sadarbību ar ordenim naidīgo Prūsijas hercogu un centieniem Livonijā mainīt valsts iekārtu 1537. gadā pilī ieslodzījumā turēts un līdz nāvei nomocīts muižnieks Dītrihs Butlars, kurš bija viens no galvenajiem pret Livonijas zemes mestru vērstās sazvērestības rīkotājiem. Viņa līdzgaitnieks, ievērojamais literāts Burkards Valdiss Cēsu pilī gūstā turēts vismaz divus gadus, līdz 1540. gadā no ieslodzījuma atbrīvots. Cēsu pils cietumā bijušas ieslodzītas arī augsti stāvoši ordeņa amata vīri, no kuriem divi – mestrs Johans Volthūzs fon Herse un landmaršals Johans Špors fon Hertens – tur arī miruši.