Viduslaikos pils saimniecība nebija iedomājama bez dārza, kas pils ļaudīm nodrošināja dažādus ēdienu gatavošanā, medicīnā un mājsaimniecībā izmantojamus augus. Visticamāk, dārzs tolaik bijis arī Cēsu pils plašajā priekšpils pagalmā.

2015. gada pavasarī izveidotajā virtuves dārzā tiek audzēti tikai tādi dārzeņi, garšaugi un ārstniecības augi, kas Livonijā kultivēti jau pirms 500 gadiem. Informācija par tolaik pieejamo augu klāstu snieguši vides arheologu veiktie pētījumi. Augu atliekas analīzēm pētnieki ieguvuši mitrā kultūrslānī, kur putekšņi un sēklas var saglabāties vairākus simtus, pat tūkstošus gadu. Tos aplūkojot mikroskopā, paleobotānikas speciālisti spēj atpazīt, kurai augu sugai tie pieder. Viduslaiku kultūrslānis šādi pētīts Rīgā, Cēsīs, Tallinā un citās Livonijas pilīs un pilsētās.

Virtuves dārzu veido 12 augstās dobes, ko ieskauj lazdu pinuma žogs. Augu kolekcijā pārstāvētas vairāk nekā 60 vēsturisko kultūraugu sugas. Līdzās ikdienā plaši lietotiem dārzeņiem – pētersīļiem, sīpoliem, ķiplokiem, kāpostiem un pupām – dārzā aug arī garšaugi un ārstniecības augi, piemēram, dilles, timiāns, koriandrs, izops, kliņģerītes un vērmele. Augi stādīti pēc saderības principa, lai dabiski pasargātu cits citu no kaitēkļiem.

No maija līdz septembrim piecas dienas nedēļā dārzā jūs gaidīs zinoša dārzniece, kura iepazīstinās dārza augiem un to izmantošanas iespējām ēdiena gatavošanā, medicīnā un mājsaimniecībā.

Izmantojot dabai draudzīgas metodes un ievērojot aprites principus, Cēsu pils virtuves dārzs ir kļuvis par veiksmīgu ilgtspējīgas saimniekošanas piemēru. Vienlaikus dārzs ir viena no aktīvākajām vēsturisko jeb tautas mantojuma kultūraugu sēklu lološanas (angļu seed saver) vietām Vidzemē.