Antona Austriņa pamatekspozīcija "Kaikaši"

Antona Austriņa pamatekspozīcija “Kaikaši”

Antona Austriņa piemiņas muzeja ekspozīcija ļauj iepazīt rakstnieka dzīvi, daiļradi un viņa pasaules izjūtu vietā, kas cieši saistīta ar viņa bērnības atmiņām un Piebalgas ainavu.

Muzeja ekspozīcijas centrā ir Antona Austriņa dzimtā vide – „Lejas Kaikaši”, kur ikdienas dzīve, cilvēki un priekšmeti kļuvuši par nozīmīgu viņa literārās pasaules daļu. Rakstnieka darbos Piebalga nav tikai ainava – tā ir dzīva, atmiņām, cilvēku raksturiem, paražām un bērnības izjūtām piepildīta pasaule.

Melnais ķēķis

Mājas daļa, kur apmeklētāji tiek iepazīstināti ar Antona Austriņa un māju „Kaikaši” stāstu. Ielūkojoties fotogrāfijās un rakstnieka atstātajos darbos, iespējams tuvāk iepazīt viņa dzīvi, daiļradi un dzimto vidi. Šeit var arī aplūkot, kā sazarojas Austriņu dzimtas koks. Žēl tikai, ka Antona zars tajā ir tik īss.

Virtuve

Ieejot mājas autentiskajā daļā, pirmais, ko apmeklētājs ierauga, ir virtuve – telpa, kurā saglabājusies īpaša senatnes un ikdienas dzīves sajūta.

Ekspozīcijas centrā atrodas senais vērpjamais ratiņš – Antona Austriņa tēva, dreimaņa Andža Austriņa, darba un dzimtas simbols. Rakstnieka atmiņās ratiņš ir gaišs un priecīgs bērnības tēls, kas saistās ar tēva klātbūtni, mājām un bērnības pasauli.

Savukārt aizkrāsne Austriņa atmiņās ir noslēpumaina un tumša vieta – telpa, kurā bērna iztēlē varēja mājot gan nezināmais, gan bērnības bailes.

Virtuves priekšmeti – abriņa, lize, abrkasis, maizes krāsns, kafijas dzirnaviņas, siets un citi sadzīves priekšmeti – ļauj ielūkoties 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma lauku mājas ikdienā. Tie stāsta par laiku, kad maizes cepšana, ikdienas darbi, ģimenes kopā būšana un senās paražas noteica mājas dzīves ritmu.

Šiem priekšmetiem ir īpaša nozīme, iepazīstot Austriņa daiļradi. Viņa darbos bērnības pasaule atdzīvojas caur smaržām, skaņām, cilvēku balsīm, sadzīves ainām un dabas tuvumu. Tādēļ virtuve nav tikai vēsturiska telpa – tā ir vieta, kurā iespējams sajust to pasauli, no kuras izauga rakstnieka atmiņas un literārais mantojums.

Guļamistaba jeb „dibenustaba”

Ekspozīcijas „dibenustabā” apmeklētāji var iepazīt Antonu Austriņu kā rakstnieku un personību, kā arī tuvāk ielūkoties viņa ģimenes dzīvē.

Fotogrāfijas, grāmatas, manuskripti un laikabiedru atmiņas atklāj Antonu Austriņu kā spilgtu un savdabīgu Latvijas kultūras personību. Viņa draugi un laikabiedri īpaši izcēluši rakstnieka dziļo latviskumu, sirsnību, garīgo spēku, dzīvesprieku un uzticību draugiem.

Īpaša vieta ekspozīcijā atvēlēta Austriņa attiecībām ar laikabiedriem – Jāni Akurateru, Kārli Skalbi un citiem Latvijas kultūras dzīves pārstāvjiem. Viņu atmiņas ļauj ieraudzīt Austriņu ne tikai kā rakstnieku, bet arī kā cilvēku un draugu.

Šajā telpā iespējams iepazīt arī Austriņa ģimeni – sievu Martu un meitu Mudīti. Ģimenes fotogrāfijas un citi materiāli ļauj ielūkoties rakstnieka privātajā pasaulē un labāk izprast cilvēku, kas slēpās aiz literārā vārda.

Skats caur virtuves logu

Caur logu redzamā ainava ved pie vienas no nozīmīgākajām Austriņa daiļrades tēmām – Piebalgas dabas un bērnības pasaules.

Rakstnieka atmiņās ezers, kalni, meži, tīrumi un pļavas kļūst par īpašu pasauli, kurā bērns piedzīvo brīvību, dabas skaistumu un dzīves pirmo lielo brīnumu. Āres kalns, ganības un tālās ainavas ir ne tikai konkrētas vietas, bet arī atmiņu telpa, kurā pēc daudziem gadiem rakstnieks atgriežas ar īpašu sirsnību.

Ēkas jaunais korpuss - Mudītes ceļš

Ekspozīcija turpinās ar stāstu par Antona Austriņa meitu Mudīti Austriņu.

Mudīte Austriņa vēlāk kļuva par spilgtu trimdas latviešu kultūras personību. Viņas dzīves ceļš aizveda tālu no Piebalgas – uz Eiropu, Ameriku un Latīņameriku. Viņas kolekcijā saglabājušies dažādu pasaules vietu kultūras priekšmeti, īpaši saules simboli, kas ekspozīcijā kļuvuši par nozīmīgu motīvu.

Muzejā apskatāmi materiāli par Mudītes ceļojumiem uz Itāliju, Spāniju, Meksiku un Peru – fotogrāfijas, vēstule un citi priekšmeti. Tie atklāj viņas neparasto interesi par pasaules kultūrām un vienlaikus arī ciešo saikni ar Latviju un bērnības pasauli.

Darbošanās telpa

Muzeja tā dēvētajā jaunajā korpusā atrodas plaša telpa, kurā vienuviet iespējams uzņemt līdz pat 20 apmeklētājiem.

Šobrīd telpas sienas rotā fotogrāfijas no pēdējo gadu pasākuma „Saulgriežu zāļu takas”, kas jau kļuvusi par skaistu muzeja tradīciju un ik gadu sākas „Kaikašu” mājas pagalmā.

Telpa paredzēta skolēnu, tūristu un citu apmeklētāju grupām, kur šeit notiek muzejpedagoģiskās nodarbības, radošās darbnīcas un dažādi ar muzeja tematiku saistīti pasākumi.

Antona Austriņa piemiņas muzejs ir vieta, kur literatūra satiekas ar dzīvi, bet pagātne – ar šodienu.